Strādājot gan korporatīvajā vidē kā vadītājai, gan arī vēlāk kā uzņēmējai, apmeklējot dažādus ar vadību, līderību, personības izaugsmi saistītus pasākumus un apmācības, saskāros ar to, tiek daudz un plaši diskutēts par rūpēm par darbiniekiem, viņu motivēšanu, izaugsmi un labbūtību. It kā viss pareizi – par veselīgu darba vidi un darbinieku attīstību un labbūtību ir jārūpējas, tikai rodas jautājums – kur pašam vadītājam ņemt fiziskās, mentālās un garīgās rezerves, lai būtu par šo ideālo līderi, par kuru ir tik daudz sarakstītu grāmatu, novadītu lekciju un apmācību?
Vadītāji / uzņēmēji / līderi nereti sastopas ar izaicinājumu līdzsvarot komandas vadību, sarežģītu lēmumu pieņemšanu, organizācijas vajadzības un investoru intereses ar savām personīgajām vajadzībām. Izaugsme, līdzīgi kā kalnā kāpšana, ir vientuļš ceļš. Jo augstāk kāp, jo mazāk tuvu cilvēku Tev apkārt. Ir jāsastopas ar situācijām, kurās nekad neesi bijis, ir jāpieņem atbildīgi lēmumi, tajā pašā laikā ļoti bieži apkārt nav uzticamu cilvēku, ar kuriem apspriest savas bažas vai izrunāt sasāpējušos jautājumus. Dažus jautājumus var izrunāt ar savu komandu, draugi un ģimene var būt atbalstoši, bet tādu īstu konstruktīvu viedokli ir grūti saņemt. Rezultātā, šādi dzīvojot gadiem, izdegšana ir garantēta. Saskaņā ar Microsoft Darba tendenču indeksa (Work Trend Index) 2022. gada datiem – vairāk nekā puse vadītāju (53 %) ziņo, ka darbā jūtas izdeguši, kas ir vairāk nekā vidēji starp nodarbinātajiem. Šāds rezultāts tiek saistīts ar ilgstošām grūtībām globālajā vidē (pandēmija, karš, energo un ekonomiskā krīze), kā arī nepārtrauktam stresam darba vietā, kas izraisa nogurumu, cinismu un sajūtu, ka profesionāli nekas nav sasniegts. Lai gan izaicinājumi skar visus darbiniekus, vadītājiem papildus citiem darbiem ir jānodrošina, lai viņa komanda saņemtu nepieciešamo atbalstu. Pētījumā tiek atzīts, ka tajā pašā laikā viņi saņem mazāk koučinga, apmācību vadības jomā, kā arī mazāk atzinības no saviem vadītājiem.(1)
Kamēr globālā līmenī tiek veikti pētījumi un lielu uzņēmumu personāla daļas vadītāji sāk aktīvāk pievērsties vadītāju atbalstam un motivācijas jautājumiem, atklāts paliek jautājums, kas notiek mazos vai vidējos uzņēmumos, kuros resursi ir daudz ierobežotāki? Vai arī kā tiek galā uzņēmēji, kuri ne tikai vada savus uzņēmumus, bet arī uz saviem pleciem nes visus ar uzņēmējdarbību un tās finansēšanu saistītos pienākumus? Gan būdama pati uzņēmēja, gan sarunās ar citiem uzņēmējiem esmu sapratusi, ka šajā gadījumā situācija ir vēl sarežģītāka, jo uzņēmējdarbībā ir vēl daži citi sarežģītības līmeņi. Uzsākot uzņēmējdarbību, nereti paiet gadi līdz tiek sagaidīta atdeve, bet dažkārt tā netiek sagaidīta nekad. Atšķirībā no algota darbinieka, uzņēmējs nevar uzrakstīt sev atlūgumu (vai vismaz tas nav tik vienkārši).
Lai vadītājs būtu labs līderis, viņam ir jāatrod veids, kā parūpēties par sevi, lai būtu spējīgs parūpēties par citiem. Tieši tāpat kā ar to skābekļa masku lidmašīnās. Kas būtu tie veidi, kā palīdzēt sev atjaunoties? Šeit daži padomi, kā palīdzēt sev dažādos līmeņos:
Atceries, ka Tavs ķermenis ir Tavas dvēseles templis. Parūpējies par to, nodrošinot:
Pozitīvas emocijas palīdz mums strādāt labāk un efektīvāk, sasniegt augstākus rezultātus. Savukārt, negatīvas emocijas ieslēdz “cīnīties vai bēgt” režīmu, kas padara neiespējami domāt skaidri, loģiski un pieņemt pārdomātus lēmumus. Problēma ar pozitīvajām emocijām ir tāda, ka tās nav pastāvīgas. Es personīgi neticu nebeidzamajam pozitīvismam. Taču es ticu tam, ka mums ir jāmācās atpazīt jebkuras savas emocijas un pieņemt to, ka arī tās ir vajadzīgas un noderīgas. Pamēģini vingrinājumu – katru dienu atpazīsti un pieraksti vienu no savām emocijām, katru dienu – jaunu un atšķirīgu. Veic vingrojumu vismaz 21 dienu un pavēro, cik viegli vai grūti ir atrast jaunas emocijas.
Tāpat, šeit ikdienas meditācija un elpošanas vingrinājumi būs vērtīgi palīgi emociju regulēšanā un psiholoģiskās noturības veidošanā.
Viens no lielākajiem maniem personīgajiem grēkiem ir “multitāskings”. Ir pierādīts, ka uzmanības novēršana ir dārga – īslaicīga uzmanības pārslēgšana no viena darba uz citu (piemēram, lai paceltu telefonu, atbildētu uz Whatsapp ziņu uzdevuma vidū) pagarina laiku, kas nepieciešams galvenā uzdevuma izpildei pat par 25%.(2)
Dažas metodes, kas šeit var palīdzēt, – plāno laiku izpildāmajiem uzdevumiem blokos, atslēdz uzmanības novērsējus (paziņojumus, zvanus u.c.).
Ja ir labi pastrādāts ar fizisko ķermeni, emociju regulāciju un prāta vadību, bet enerģijas joprojām trūkst, vērts uzdot sev jautājumu – Kāpēc Tu dari to, ko Tu dari? Mūsu iekšējais kompass ir nekļūdīgs – ja redzēsi mērķim jēgu, ja tas saskanēs ar Tavām vērtībām, ja dzīvosi līdzsvarotu dzīvi, kurā vieta būs gan darbam, gan ģimenei, gan draugiem, gan pašizaugsmei, enerģija un iedvesma neizpaliks. Kas ir Tava jēga? Vai esi sev definējis, kas ir Tavas dzīves vērtības?
Ja esi vadītājs vai uzņēmējs, svarīgi – kas ir Tava atbalsta sistēma? Ar kuru cilvēku Tu vari pārrunāt sarežģītus jautājumus un gūt konstruktīvu atbalstu? Ideāli, ja ir palaimējies un Tev ir šāds atbalsts tuvākajā lokā. Ja tāda nav – apsver iespējas, kur tādu var iegūt. Tas var būt mentors, koučs, psihoterapeits vai cita atbalsta persona, kas spēj Tev sniegt konstruktīvu atbalstu un palīdzību ceļā uz Taviem mērķiem.
Noslēgumā vēlos minēt, ka izmantojot koučingu kā vienu no metodēm, līderi var iegūt skaidrību, izstrādāt efektīvas stratēģijas un attīstīt noturību, lai gūtu panākumus savā profesionālajā un personīgajā dzīvē. Turklāt transformācijas koučings piedāvā vēl dziļāku atbalsta līmeni, veicinot dziļas pārmaiņas domāšanā un uzvedībā, dodot iespēju radīt ilgstošas pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. Kā vadītāja, uzņēmēja un koučs priecāšos palīdzēt Tavā ceļā. Piesakies uz bezmaksas iepazīšanās zvanu ar mani, lai saprastu, vai koučings ir Tev piemērots un lai izlemtu, vai mēs saderam. Piesakies šeit.
Izmantotā literatūra:
1. “More than 50% of managers feel burned out”, Klinghoffer D., Kirkpatrick-Husk K., HBR, 2023
2. “Manage your energy, not your time”, Schwartz T., McCarthy C., HBR, 2007