Frāze “Neaizēno savu priekšnieku” ir bieži dzirdama korporatīvajās aprindās. Pēdējās nedēļas laikā šo frāzi dzirdēju divreiz no augstākā līmeņa vadītājām – veiksmīgām, gudrām un emocionāli inteliģentām sievietēm. Tas ir labs atgādinājums par to, ka, lai gan talants, centība un smags darbs ir svarīgi, tie ne vienmēr garantē veiksmīgu karjeras izaugsmi. Reālajā dzīvē ļoti svarīga ir arī korporatīvās dinamikas pārvaldīšana un attiecību veidošanu ar saviem vadītājiem.
Turpinot iztirzāt šo tēmu sarunā ar kādu citu augsta ranga vadītāju, viņš, savukārt, piedāvāja citu perspektīvu: “Tas viss ir atkarīgs no vadītāja brieduma un līderības prasmēm. Personīgi es priecājos redzēt, ka mani darbinieki mani pāraug un pārspēj. Tas nozīmē – esmu labi paveicis savu darbu. Bet es arī saprotu, ka ne katrs vadītājs to tā uztver. Īpaši tad, ja vadītājam pašam trūkst pārliecības par sevi.”
Tā kā es jau vairāk kā desmit gadus esmu uzņēmēja, esmu zināmā mērā pārsteigta, ka šī dilemma joprojām pastāv mūsdienu profesionālajā vidē. Vai mēs kādreiz attīstīsimies tai pāri? Teorētiski labam vadītājam ir jābūt arī labam līderim – tādam, kurš rūpējas par savu darbinieku attīstību, tajā pašā laikā strādājot pie kopīgu mērķu sasniegšanas. Realitāte, diemžēl, ne vienmēr atbilst teorijai, un tikai daļai ir laimējies strādāt ar vadītājiem, kuri ir arī pašpārliecināti un izcili līderi.
Tas liek uzdot svarīgu jautājumu – kāpēc šī problēma vispār rodas un kā to risināt darbā ar par sevi nepārliecinātu un nedrošu vadītāju? Raksta turpinājumā detalizēts skatījums uz šo sarežģīto jautājumu un dažas praktiskas metodes, kā tikt galā.
Ideja par to, ka nedrīkst pārspēt savu priekšnieku, savā būtībā atspoguļo fundamentālu patiesību par uzņēmējdarbību: tā nav balstīta tikai loģikā un stratēģijā, bet arī emocijās un attiecībās. Biroja politika un savstarpējās attiecības ir vieni no svarīgākajiem izaicinājumiem mūsdienu darbavietā. Daudzi pētījumi liecina, ka šīs dinamikas pārvarēšana ir izšķiroša karjeras izaugsmei, dažkārt pat svarīgāka par tehniskajām prasmēm.
Bizness, neraugoties uz datiem, stratēģijām un rezultātu mērījumiem, tomēr ir dziļi emocionāls, jo tā pamatā ir cilvēki. Un cilvēkiem ir arī dažādi personīgi mērķi – daži pārredzami, citi slēpti. Šie mērķi nereti nonāk pretrunā, izraisot smalku konkurenci, cīņu par varu vai pat atklātu konfliktu starp kolēģiem, jo īpaši starp ambiciozu darbinieku un potenciāli nedrošu priekšnieku.
Ideālā gadījumā gan tev, gan tavam priekšniekam būtu jāorientējas uz vieniem un tos pašiem uzņēmuma mērķiem. Jums ir atšķirīgas lomas un pienākumi, kuriem būtu jāpapildina vienam otru, strādājot vienota mērķa virzienā. Teorētiski tas padara jēdzienu “pārspēt savu priekšnieku” par nebūtisku. Taču, kā mēs zinām, teorija un realitāte bieži nesakrīt.
LinkedIn jaunākajā darbaspēka aptaujā secina, ka 7 no 10 cilvēkiem pamet darbu sarežģītu attiecību ar priekšnieku, nevis paša darba dēļ. Šī statistika vēlreiz parāda, cik svarīgi ir pārvaldīt trauslo līdzsvaru starp kompetenci un iekšēju konkurenci.
Turklāt, problēma bieži vien slēpjas iedomātā konkurencē, un ne vienmēr tā ir saistīta ar darba rezultātiem. Dažkārt spriedzi var radīt veids, kā tu komunicē, prezentē sevi vai mijiedarbojies ar citiem. Ja šī spriedze netiek novērsta, tā var novest pie nomācošas darba vides.
Ja jūti, ka atrodies uz smalkas robežas starp kompetenci un konkurenci ar savu priekšnieku, šeit ir dažas stratēģijas, kā izvērtēt situāciju:
Pirmais solis ir introspekcija. Tu nevari kontrolēt, kā jūtas vai rīkojas citi, bet tu vari kontrolēt sevi. Godīgi pajautā sev: “Vai es strādāju uzņēmuma labā, vai arī es cenšos panākt kādu slēptu personīgu mērķi?”. Radošās līderības centra (Center for Creative Leadership ) pētījumā konstatēts, ka profesionāļi, kuri apzinās sevi, parasti ir efektīvāki vadītāji un viņiem ir labākas attiecības darbā. Savas motivācijas un rīcības izvērtēšana var sniegt skaidrību un palīdzēt tev koncentrēties uz to, kas patiešām ir svarīgi tavā darbā – nodrošināt vērtību uzņēmumam.
Efektīva saziņa vienmēr ir ļoti svarīga. Pat ja tavi nodomi ir “tīri”, veids, kā tu sazinies, var tikt uztverts dažādi. Vai esi empātisks pret spiedienu un izaicinājumiem, ar kuriem sastopas tavs priekšnieks? Vai tu atzīsti viņa ieguldījumu un kompetenci, vai arī neuzkrītoši to noraidi? Saspīlējumu var mazināt sadarbības komunikācijas stils, kas uzsver partnerību, nevis konkurenci.
Ir viegli iesaistīties emocionālos konfliktos darba vietā, īpaši, ja jūti, ka tavs viedoklis un ieguldījums netiek ņemts vērā. Tomēr emocionālas reakcijas un iesaistīšanās cīņā par varu tikai saasina problēmu. Neiesaisties nevajadzīgos konfliktos; tā vietā koncentrējies uz konstruktīvu risinājumu meklēšanu un profesionālisma saglabāšanu.
Robežām ir būtiska nozīme jebkurās attiecībās, arī darba vietā. Definē un cieņpilni nokomunicē savas robežas. Ja pamani, ka tiec nepārtraukti ievilkts dažādās iekšējās politiskās spēlēs un cīņā par varu, kā arī uzņemies uzdevumus, kas novirza tevi no tava amata galvenā mērķa, ir pienācis laiks atklātai un godīgai sarunai par kopīgiem mērķiem un ierobežojumiem.
Dažkārt, neraugoties uz visām tavām pūlēm, situācija joprojām nemainās un paliek saspīlēta. Tad tev ir jāizdara kritiski svarīga izvēle: pakļauties sistēmai vai pastāvēt uz savām vērtībām. Pakļauties var nozīmēt, ka ir jāpiekrīt un jārīkojas saskaņā ar neoficiālajiem noteikumiem. Savukārt, lai aizstāvētu savu nostāju, būs nepieciešama drosmīga rīcība, jo īpaši tad, ja uz spēles ir liktas tavas vērtības. Stenfordas Biznesa skolas pētījumi liecina, ka profesionāļiem, kuri saskaņo savu rīcību ar pamatvērtībām, ilgtermiņā ir tendence gūt lielāku apmierinātību ar darbu panākumus, pat ja tas nozīmē mainīt amatus vai uzņēmumus.
Ja konstatē, ka, lai izpildītu priekšnieka vēlmes, tu esi nonācis pretrunā ar savu godīgumu un vērtībām, iespējams, ir pienācis laiks izvērtēt savu karjeras ceļu konkrētajā uzņēmumā. Ja tavas personīgās vērtības ļoti atšķiras no uzņēmuma vērtībām vai kultūras, tas var radīt lielu stresu, izdegšanu un neapmierinātību ar darbu. Tā vietā, lai mēģinātu iekļauties vietā, kas neatbilst tavām vērtībām, atrodi vidi, kurā tiek novērtētas tavas stiprās puses un kurā tu vari attīstīties.
Uz šīm problēmām nav vienas universālas atbildes. Dažos gadījumos var būt vērtīgi paskatīties uz situāciju no malas. Neatkarīgi no tā, vai tas ir uzticams mentors, neatkarīgs kolēģis vai profesionāls koučs, pārrunāt savu situāciju ar cilvēku no malas var palīdzēt ieviest skaidrību, ieraudzīt situāciju no jauna un atrast jaunus risinājumus. Saskaņā ar Starptautiskās Kouču federācijas (International Coach Federation) datiem 80 % cilvēku, kuri saņem koučinga pakalpojumus, norāda, ka ir uzlabojusies viņu pašapziņa, un vairāk nekā 70 % gūst labumu no labākas darba izpildes un komunikācijas prasmju uzlabošanās.
Ja vēlies izpētīt koučinga sniegtās iespējas, apsver iespēju pieteikties 30 minūšu bezmaksas koučinga iepazīšanās zvanam. Uzzini vairāk šeit
Frāze “Neaizēno savu priekšnieku” raksturo bieži sastopamu korporatīvo dilemmu. Nav viegli atrast līdzsvaru starp ambīcijām un pazemību, kompetenci un diplomātiju, individuāliem un uzņēmuma mērķiem. Galvenais ir saglabāt pašapziņu, veidot atklātu sarunu, pārvaldīt savas reakcijas un noteikt stingras robežas. Visbeidzot, svarīgākais ir saskaņot savu rīcību ar personīgajām vērtībām – jo tās vienmēr būs galvenais pamats gan karjerā, gan personīgajā dzīvē.
Nav viegli orientēties uzņēmuma politikas sarežģītajos līkločos, taču arī šī prasme ir nepieciešama profesionālās izaugsmes sastāvdaļa. Kā mēdz teikt: “Svarīgi ir nevis tas, ko tu dari, bet gan kā tu to dari.” Palikt uzticīgam sev, vienlaikus paturot prātā korporatīvo dinamiku, ir labākais veids, kā nodrošināt gandarījumu un veiksmi karjerā.
Personiska piezīme
Visiem maniem darbiniekiem – lūdzu, mirdziet spoži kā visspožākās zvaigznes!
Izmantotie resursi:
• www.linkedin.com
• www.coachingfederation.org
• www.ccl.org
• www.gsb.stanford.edu
